Saturday the 13th - - Joomla 3.9 Templates

  Iniciatīvas „LatLigavijas skolas soma” ietvaros Dricānu vidusskolas 7.kl. skolēniem bija iespēja apmeklēt Latgales Vēstniecību “Gors”, tajā bērni skatījās jauno latviešu komēdiju “Tizlenes”. Daudzi skolēni ļoti atzinīgi izteicās par filmu, viņiem tā šķita pamācoša, jo tika parādīts, kā galvenā varone Sarmīte pārdzīvo to, kāds ir viņas ārējais izskats, mēģina līdzināties un atdarināt citus, kas nav nedz viegli, nedz arī vajadzīgi. Katrs no mums ir unikāls un īpašs, tikai jānonāk līdz šai atziņai. Skolēni saskatīja arī to, cik liela nozīme ir draudzībai un draugiem. Daļa noteikti pamanīja līdzības ar notiekošo skolā vai sabiedrībā. 

  Pēc filmas skolēniem bija iespēja uzzināt par Latgales Vēstniecības celtniecību, noskaidrot, kāpēc ēkā tiek izmantota tāda krāsu gamma, kā skandināvu un industriālais stils atklājas telpu un mēbeļu dizainā. Skolēni varēja ielūkoties tajās telpās, kas parasti “Gora” apmeklētājiem nav pieejamas.

  Skolēni apmeklēja arī muzejpedagoģisko programmu „Vai vairāk ir labāk?” Latgales Kultūrvēstures muzejā. Darbojoties ar lego konstruktoriem, skolēniem vajadzēja spriest un meklēt labākos un ātrākos situācijas risinājumus. Ļoti liela nozīme bija prasmei strādāt komandā, sadarboties citam ar citu, kā arī loģiski novērtēt situāciju. Šāda veida nodarbības attīsta kritisko domāšanu, veicina jaunradi un prasmi darboties dažādās grupās un dažādos apstākļos.

7.klases audzinātāja Līga

 Aina3 Dricānu vidusskolas 10.-12.kl. skolēni devās projekta “Latvijas skolas soma” braucienā uz Latvijas Nacionālo bibliotēku, kur tikās nodarbībā ar karjeras konsultanti. Karjeras nodarbībā tika veikta personības profila analīze, aizpildot testa tabulu, izvērtēts personības profila rezultāts. Skolēni piedalījās Latvijas kultūras kanona nodarbībā, orientējoties pa bibliotēku, atklāja Latvijas kultūras kanona vērtības, kurām vajadzētu būt ikviena Latvijas iedzīvotāja kultūras pieredzes pamatā, padarot stiprāku piederības izjūtu Latvijai.

  Latvijas kultūras kanons iepazīstina ar dažādām vērtībām, veidojot vārtus uz Latvijas kultūras pasauli, kas ļauj labāk izprast Latvijas valsts attīstību un latviešu kultūras izaugsmi gadsimtu gaitā.

Audzinātājas: Aina Pelše

Aija Kupiča

Gunta Kazuševa

skoasomalogo

 

  skolasoma4„Latvijas skolas soma” ir lielākā valsts simtgades dāvana vairāk nekā 200 000 Latvijas bērniem un jauniešiem.
Sākot ar 2018. gada septembri, ikvienam mūsu valsts skolēnam ir nodrošināta iespēja izzināt un klātienē pieredzēt Latvijas kultūras un dabas vērtības, iepazīt dažādos laikos Latvijā radītās inovācijas un uzņēmējdarbības veiksmes stāstus.
Iesaistoties iniciatīvā “Latvijas skolas soma”, Dricānu vidusskolas skolēni arī 2020./2021. mācību gada 1. semestrī bija aktīvi un turpināja izzināt Latviju, tās kultūru, vēsturi un tradīcijas.
  Paši mazākie “Latvijas skolas somas” ceļotāji viesojās Jasmuižā, kur aktīvi piedalījās muzejpedagoģiskajā nodarbībā “Rainis. Dzimumdiena.” Skolēni tika iepazīstināti ar dzejnieka J.Raiņa dzimtajām mājām. Varēja apskatīt Latgales keramiķu darbus, iepazīt podnieka ripu un cepli, kur tiek apdedzināti keramikas izstrādājumi.
  Skolēni izspēlēja J.Raiņa dzejoļus un atpazina dzejoļus pēc to ilustrācijām.
Skolēniem tika organizētas radošās darbnīcas ar gaismas lapām, kur bērni varēja veidot kompozīcijas no herbārija, zīmēt smiltīs.
Bērni labprāt iesaistījās aktivitātēs. Ar interesi darbojās radošajās darbnīcās un vēroja izstādi. Bērni iepazina dzejnieka daiļradi.

  2. Pasaules karš bija visnežēlīgākais konflikts cilvēces vēsturē, kurā gāja bojā desmitiem miljonu cilvēku. Pār tautām valdīja nežēlīgi un ambiciozi vadoņi. Lai neatkārtotos līdzīgs scenārijs, skolēniem jāizzina savas valsts vēsture, tāpēc programmas „Latvijas skolas soma” ietvaros Dricānu vidusskolas 5.-7.klašu skolēni apmeklēja 2.Pasaules kara muzeju Aglonā.

ligaIniciatīvas „Latvijas skolas soma” ietvaros februāra sākumā Dricānu vidusskolas 5.-6.kl. skolēniem bija iespēja apmeklēt R.Blaumaņa izrādi „Nezāle”, kurā kopā savijās senatnīgais ar moderno. Izrādes kustību valodā dominēja gan hiphops, gan improvizācijas elementi, bet lugas tekstā atklājās galvenā varoņa skaudrais liktenis. Deja, gaismas, skaņas un video efekti palīdzēja izprast novelē atveidoto traģismu.

Pēc izrādes skolēni apmeklēja muzejpedagoģisko programmu „Kā top maize” Latgales Kultūrvēstures muzejā. Bērni ar interesi noskatījās videofilmu, kas parādīja maizes ceļu no grauda līdz klaipam (līduma līšana, zemes apstrāde, graudu sēšana, labības augšana, kulšana, graudu malšana, maizes cepšana). Muzejā skolēniem bija iespēja apskatīt senos darba rīkus: sirpi, spriguli, abru, lizi, rokas dzirnavas). Izspēlējot improvizēto maizes tapšanas procesu, skolēniem bija iespēja uzzināt maizes cepšanas tradīcijas un apgūt mūsu tautas folkloras mantojumu.

aina Programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros 7.,8.klases skolēni apmeklē Latvijas Nacionālo bibliotēku Rīgā, piedalās trīs aktivitātēs.
LNB pastāvīgās ekspozīcijas "Grāmata Latvijā" apmeklējums, kur skolēni gūst informāciju par grāmatas attīstību no pirmsākumiem līdz mūsdienām, uzzina par pirmo grāmatu Latvijā, rakstītu 1205.gadā uz pergamenta, grāmatu cenzūru. Skolēni praktiski pārliecinās interaktīvās nodarbībās, kādas maņas izmanto grāmatas lasīšanā, atsvaidzina savas zināšanas Latvijas vēsturē.
Marmorēšanas darbnīcā dalībnieki iepazīst un izmēģina senu papīra dekorēšanas tehniku – marmorēšanu, tās pirmsākumi radušies Japānā. Katrs skolēns, izvēloties savus krāsu salikumus un intensitāti, veido rakstus uz ūdens virsmas, tos pārnes uz papīra. Marmorēšanas raksti ir unikāli – tos nav iespējams atkārtot un nokopēt. Visi strādā ar lielu aizrautību, veidojot savus unikālos rakstus.
Orientēšanās spēle Gaismas pilī. Skolēni sadalās grupās, saņem uzdevumus un dodas izpētīt interesantākās vietas bibliotēkā. Spēlē var piedzīvot to, ka bibliotēkas krājums nav tikai grāmatas, bet ir arī kartes, pastkartes, mūzikas ieraksti, manuskripti, u. c. materiāli. Tāpat spēle ļauj uzzināt jaunas lietas par personībām un notikumiem, kas saistās gan ar Latvijas valsts simtgadi, gan Latvijas Kultūras kanonu, gan Latvijas Nacionālās bibliotēkas vēsturi.

8.kl. audzinātāja Aina Pelše

 aina skolassomaafisa1

Koncertzālē Latgales Vēstniecība Gors 8.kl. apmeklē LNOB baleta izrādi “Žizele”. Oriģinālā horeogrāfija Žils Pero, Mariuss Petipā, Žans Koralli. Horeogrāfijas iestudētājs Aivars Leimanis. Galvenajā Žizeles lomā vadošā Latvijas baleta soliste Elza Leimane.

Ādolfa Adāna balets “Žizele” ir viens no pirmajiem lielajiem romantisma baletiem un viens no retajiem, kas saglabājies līdz mūsdienām.