Ir noslēdzies akcijas “Latvijas skolas somas” 2019./2020.m.g. pirmais semestris, un varam nedaudz ielūkoties, kas mūsu skolas bērniem un jauniešiem Skolas somas programmas ietvaros visvairāk gājis pie sirds.
Šī gada 28.oktobrī Dricānu vidusskolas 1.-4.klašu skolēni un audzinātājas iniciatīvas “Skolas soma” ietvaros devāmies uz Rēzeknes nacionālo biedrību kultūras namu, lai noskatītos un līdzdarbotos teātra JORIKS interaktīvā izrādē "Spokuskopija”. Aizrautīgi spoku menedžeri Valters un Vita iepazīstināja ar spociņiem, kuri parādās tieši vecumā no 6 līdz 12 gadiem. Saistoši bija tas, ka izrāde tapusi iedvesmojoties no reāliem pieredzes stāstiem un situācijas bērniem bija atpazīstamas. Neuzspiestā veidā tika pievērsta skolēnu uzmanība vairākām konkrētām problēmām: uzvedības noteikumi, savstarpējās attiecības, draudzība, ēšanas paradumi, attieksme pret dzīvniekiem, kārtības uzturēšana. Analizējot izrādes sižetu, konstatējām, ka bērni uztvēra un saprata pieminētās problēmas, pārdomāja to, kā konkrētajās situācijās vajadzēja rīkoties un ko no tā varētu mācīties. 3.klases skolēni ,zīmējot un aplicējot izrādē pieminētās lietas , izveidoja kopdarbu ar nosaukumu “Spokuskopija”. Bērniem izrāde patika.
5.-7.klašu skolēni devās uz Rundāles pili. Skolēniem bija iespēja gan apskatīties pils skaistās zāles, gan piedalīties 2 izzinošās aktivitātēs - izspēlēt galda spēli “Iepazīsti Rundāles pili” un uzzināt, kas ir popuriji. Spēles “Iepazīsti Rundāles pili” tēma bija Rundāles pils: vēstures fakti, interjeru elementi, nozīmīgas personības. Gida stāstījums ietvēra visu informāciju, kas vajadzīga, lai varētu atbildēt uz spēlē iekļautajiem jautājumiem. Otrā izzinošā aktivitāte bija saistīta ar popurijiem, skolēniem radošā un interaktīvā veidā, izmantojot muzeja krājumu un praktiskus uzdevumus, vajadzēja uzzināt popuriju vēsturi, tajos lietotajiem smaržaugiem un citām sastāvdaļām. Muzejpedagoģiskās nodarbības laikā dalībnieki papildināja zināšanas vispārējā vēsturē, kultūras vēsturē, mākslā un botānikā, trenēja atmiņu un uzmanību, turklāt attīstīja tādas kompetences kā sadarbība, patstāvīga lēmumu pieņemšana un kultūras izpratne.
Tika apmeklēta LNOB baleta izrāde “Žizele”. Oriģinālā horeogrāfija Žils Pero, Mariuss Petipā, Žans Koralli. Horeogrāfijas iestudētājs Aivars Leimanis. Galvenajā Žizeles lomā vadošā Latvijas baleta soliste Elza Leimane. Ādolfa Adāna balets “Žizele” ir viens no pirmajiem lielajiem romantisma baletiem un viens no retajiem, kas saglabājies līdz mūsdienām.Daudzi skolēni pirmo reizi apmeklēja baleta izrādi, guva priekšstatu par baletu kā tādu. No klases baleta apmeklētājiem tikai vienam skolēnam izrāde nepatika, vispār balets nepatika, bet visi pārējie skolēni ir apmierināti ar redzēto, gribētu vēl kādreiz baleta izrādi apmeklēt. Skolēniem patika skaistā dejošana, satura izprašana pēc iepazīšanās ar sižetu, patika krāšņās dekorācijas, skaistie tērpi, sinhronais dejojums. Skolēni attīstījās kā personības, paplašinājās redzesloks, iemīlēja šo skatuves žanru, kur saturs tiek attēlots neverbāli – ar kustībām, žestiem, mīmiku, tērpiem.
Jura Podnieka studijas spēlfilma "Jelgava 94" tapusi, par pamatu ņemot jelgavnieka Jāņa Joņeva romānu ar tādu pašu nosaukumu "Jelgava 94". Filma ir par jaunu cilvēku, kurš ir sevis un sava ceļa meklējumos ar vēlmi pretoties tik ierastajai kārtībai – nekļūt tādam kā visi. Galvenais varonis - pusaudzis Jānis - vēlas iepazīt tuvāk klases jaunpienācēju Kristīni, kuras interešu vadīts, ir gatavs pievērsties tā laika alternatīvajai mūzikai un kultūrai. Iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi Nāve un Zombis neatgriežami aizsāk jaunu lappusi Jelgavas pusaudža dzīvē – ir jāspēlē grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un līdz asarām jānoved skolotāji un vecāki. Filma skolēniem šķita interesanta un aizraujoša, jo tajā atspoguļota pusaudžu dzīve un to aizraušanās 20.gadsimta 90-tajos gados. Jaunieši saskatīja līdzību ar mūsdienām - brīvā laika pavadīšana, necenzēta leksika, apģērbs, konflikti ar vecākiem, kompānijas, alkohols. Tas lika saprast, kādi viņi negribētu būt. Filma lika aizdomāties par cilvēka vērtībām.
Aleksandra Grīna romāns “Dvēseļu putenis” ir obligātās literatūras sarakstā. Pēc Dzintara Dreiberga filmas noskatīšanās jaunieši atzina – filma katram latvietim. Pēc pārrunām tika atzīts, ka viņiem radās daudz pārdomu: par mīlestību uz savu dzimteni, par miršanu jaunībā, par nodevību mīlestībā, par draudzību u.c. Filmā ir daudz smagi emocionālu brīžu, kad jaunieši nespēja savaldīt asaras, tēls, kurš izsauca visvairāk apbrīnas – Miķelsons. Par šī kino darba vērtību liecina arī tas, ka daudzi vēlētos šo filmu skatīties vēlreiz.
Cēsu vēstures un mākslas muzejā izlaidumklašu izglītojamajiem bija iespēja kā pirmajiem iepazīties ar jauno Cēsu kauju 100 – gadei veltīto izstādi. Tematiski varēja izsekot latviešu cīņām sākot ar 1.pasaules karu, tālāk izjust 1917.-1918.g. cīņu jucekliskumu un kulminēt R.fon der Golca vadītā karaspēka sakāvē. Daudz vietas ekspozīcijā atvēlēts novadpētnieciskajam materiālam, labs kartogrāfiskais materiāls. Izglītojamos visvairāk aizrāva simulācijas spēle „ Izcīni Latviju”, kurā varēja iejusties latviešu, igauņu un vācu karaspēka lomās. Tāpat saistīja iespēja saģērbties latviešu un igauņu karaspēka formās un pozēt. Katram bija iespēja pašam sakrāsot piemiņas kartīti ar plīvojošu Latvijas karogu. Notikumus vizualizēt palīdzēja filmiņa ar apskatāmā vēstures perioda fotogrāfijām un notikumu komentāriem.
Programmas “Latvijas skolas soma” koordinatore Dricānu vidusskolā – Iveta Dembovska.
